Rūdolfa Blaumana īsais stāsts "Salna pavasarī" ir spilgts paraugs tam, kā autors māk saistīt dzīves neparastās situācijas ar dziļākajiem cilvēciskajiem pārdzīvojumiem. Šajā stāstā autors rada ainu, kas ne tikai attēlo Latvijas lauku dzīvi, bet arī sniedz ieguldījumu latviešu literatūras mantojumā, izceļot cilvēka spēju pielāgoties dzīves neprognozējamajiem pagriezieniem. Stāsta centrā ir vienkāršs lauku cilvēks, lauksaimnieks, kurš ikdienā saskaras ar dabas likumiem un sezonu maiņu. Tomēr viņa dzīve iegūst pilnīgi neplānotu griezumu, kad, neskatoties uz pavasara pienākšanu, viņš atklāj, ka pagājušā ziema ir noslēpusi zem sniega viņa sievas atstāto mirušo māju. Šis neticamais atklājums izsauc sāpīgas emocijas un dzīves nejaušību. Blaumanis ar maestro roku spēj attēlot saimnieka sirdi un domas, stāstot par viņa iekšējo cīņu, lai pielāgotos jaunajai situācijai.…