Rūdolfs Blaumanis kā ētiskā reālisma pārstāvis literatūrā

Rūdolfs Blaumanis ir viens no latviešu noveles meistariem. Sevi literatūrā piesaka 19.gs. astoņdesmitajos gados. Daiļdarbu centrā allaž izsaka cilvēka rakstura veidošanās problēmu. Reālists, darbos nav romantisma iezīmes. Strādājis visos literatūras žanros.
Rūdolfs Blaumanis dzimis 1863. gada 1. janvārī Ērgļu muižā. Kad zēnam bija pieci gadi , ģimene pāriet dzīvot uz Brakiem.
Braku mājas atrodas kalnā un mūsdienās atjaunotas agrākajā izskatā. Dzīvojamā ēka celta no apaļiem baļķiem , tā ir zema ar salmu jumtu un maziem lodziņiem. Pagalma vidū liels balto rožu krūms, tam apkārt sētiņa un soli. Dārzā daudz koku, daļa vēl Blaumaņa stādīti. No tā sauktā Jāņu kalniņa paveras plašs skats uz mežiem un pļavām.
Blaumaņa tēvs Matīss, bijušais Ērgļu muižas pavārs, ir kluss, lēns, sirsnīgs cilvēks. Blaumaņa māte ir pilnīgs pretstats tēvam- enerģiska, gudra, asprātīga, dzīvespriecīga. Māte ļoti mīl dzeju, zina daudz tautasdziesmu un sakāmvārdu. Blaumanis savus darbus arvien lasa mātei priekšā. Viņa ir dēla pirmais kritiķis un māca viņam pareizu latviešu valodu.
Dzīves apstākļi Braku saimniekiem nav spoži, jo par mājām jāmaksā baronam liela rente.…