Romieši neapstājās pie sasniegtā un I gs.p.m.ē., jau bija iekarots viss Vidusjūras baseins, Centrāleiropa, Britānija, Dienvidkaukāza un Ziemeļmezopotāmiju. Izveidojās Romas impērija.
VIII gs., sākās Valdnieku laiks, monarhija, kuru pārvaldīja monarhs. Tā padomdevēji bija Senāts un pilsoņu sapulces. Iedzīvotājus iedalīja sociālās grupās, atkarībā no mantiskā sastāva:
• Patricieši;
• Plebeji;
• Vergi.
Starplaikus, kad viens monarhs bija miris, bet cits vēl nebija iecelts, sauca par Starpvaras laiku. Šajā laikā vara atradās senāta rokās, un tika ievēlēti 10 pārstāvji, kuri pārvaldīja valsti ik pa 5 dienām. Jauno valdnieku jeb presonu rex titulam, izvirzīja Senāts, un to apstiprināja tautas sapulcē.
Republikas laiks sākās 510. gs.p.m.ē., un ilga līdz pat 27. gs.p.m.ē. Šajā laika periodā likumdevēja vara piederēja tautas sapulcēm: kūriju, centūriju un tribu komīcijām, un Senātam. Izpildvara piederēja vēlētām amatpersonām jeb maģistrātiem. Jāpiebilst, ka ap III gs.p.m.ē. izzuda atšķirība patriciešu un plebeju tiesiskajā stāvoklī.