Romiešu tiesības

Kad 19. gs Georgs Bunge (jurists, vēsturnieks autodidakts, pedagogs, viens no zināmākajiem Eiropas valstu likumdošanas sistematizētājiem, viens no Latvijas vēstures, kā vēstures zinātnes apakšnozares pamatlicējiem), izdarīja Baltijas jeb Vietējo civillikumu kodifikāciju, tad izrādījās, ka no kodifikācijas 4600 pantiem, 2282 ir tieši pārņemti no romiešu tiesībām. Latvijā 1937. gadā valdības iecelta juristu komisija izstrādāja Latvijas Civillikumu. Tā izstrādāšanas gaitā tika ņemti vērā ievērojamākie Rietumeiropas civillikumi, piemēram, Napoleona kodekss, Vācijas BGB, Šveices u.c civilkodeksi, kā arī Krievijas Vietējo, respektīvi, Baltijas likumu kopojuma 3 sējums. Latvijas Civillikums tika novērtēts kā eiropeisks kodekss, kas balstās uz klasiskās jurisprudences augstākajiem sasniegumiem. Romiešu tiesību recepcijai bijusi ne vien praktiska nozīme (aizgūtas tehniski labi izstrādātas rakstiskas normas), bet arī politiska loma- ar romiešu tiesībām tika likti pamati tautu kopīgai civilizācijai. Un raugoties no kultūras viedokļa, pie Eiropas kultūras jēdziena pieder arī romiešu tiesību idejas, kas recipētas gan dažādu valstu tiesību doktrīnas, gan lielāka vai mazākā mērā civillikumu kodeksa, piemēram, 1937. gada Latvijas Civillikumā.

…