Romāns "Anna Kareņina"

Kādēļ mīlestība Annu, pretēji Vronskim, salauž? Pēcdzemdību slimības laikā viņai ārsta izrakstītais morfīns, pieradums pie tā un augstākās sabiedrības tenkas taču nav īstais iemesls. Kas tad? Jā, var mīlestības dēļ pazaudēt galvu, bet tad arī ej uz visu banku un rēķinies ar sekām, nevis gribi gan mīļāko, gan dēlu, gan šķiršanos, gan palikšanu ar vīru, gan lai viņai liek mieru, gan sabiedrības spožumu un cieņu.
Sabiedrībai bija tik liela ietekme uz cilvēku privāto dzīvi un nosodījums tik graujošs, ka viņa nevarēja atļauties brīvi rīkoties. “Viņa nezināja, vai viņa bīstas no tā, kas bijis, vai no tā, kas būs, un nesaprata arī, ko viņa īsti vēlas.” Ar šo savu neizlēmību un mežonīgo greizsirdību viņa mocīja pati sevi un citus. Viņa negribēja un nespēja būt laimīga, jo uzskatīja, ka darījusi ļauni un tāpēc nav pelnījusi laimi. Tiešām vietā Vronska jautājums: “Kāpēc mēs visi tā mocāmies, kad viss taču varētu būt tik labi?”
Jautājumu gandrīz vairāk nekā atbilžu. Varētu analizēt vēl un vēl, jo Tolstojs ir uzrakstījis daudzslāņainu romānu ar daudziem personāžiem, un nelaimīgā mīlestība ir tikai viena no sižeta līnijām, kuru papildina, paspilgtina un savā ziņā iznākumu pamato pārējie notikumi un varoņu uzskati. Romāns ir vesela laikmeta Krievijas vēsturē atspoguļojums.
Lai nu kā, Ļ. Tolstoja romāns “Anna Kareņina” nekādos laikos nezaudē savu vērtību – cilvēki arvien tajā atrod daudz pazīstamu situāciju, pārdomu, emociju un izjūtu.

…