“Lauras dzīve ir kā māja ar aizslēģotiem logiem’’ – un šos slēģus Rūdolfam uz mirkli izdevās atvērt, tomēr Lauras pareizais dzīves skatījums atkal tos aizvēra un padarīja atkal viņas dzīvi nelaimīgu. Kaut arī var teikt, ka Laura mīlēja Rūdolfu, viņa tomēr apzinājās savu pienākumu pret Riču. Viņa zināja, ka izpostīs Riča dzīvi pavisam, ja pametīs viņu. Romāna galvena doma ir, ka ne vienmēr cilvēkiem ir iespēja izvēlēties mīlestību. Dažkārt viņi jūtās pārāk piesaistīti otram tieši pienākuma pēc, tādēļ samierinās ar šo atbildības nastu. Kaut arī rodas iespējas mainīt ikdienas dzīvi un būt laimīgam, cilvēki mēdz no tā atteikties un turpina sadzīvot ar līdzšinējās dzīves apstākļiem. Bet dažreiz nav vērts, jo cilvēks, kura dēļ tu upurē savu laimi un vēlmes, nav gatavs mainīties uz labāko pusi. Vispirms jādomā par savu laimi, pēc tam – par citu cilvēku ērtībām, jo pārējie darīs to pašu.…