Senā Roma ir atstājusi milzu pēdas mūsdienās. Ik uz katra stūra mēs varam atrast romiešu izgudrojumus un panākumus. Vislielākie viņu sasniegumi, manuprāt, tomēr paliek bibliotēku dibināšana, sasniegumi medicīnā un, protams, sasniegumi zinātnes un saimniecības sfērās.
Grāmatās ir atrodamas neskaitāmi daudzas liecības par tautām un notikumiem, kuri notikuši simtiem un pat tūkstošiem gadu atpakaļ. Taču daba neko nesaudzē un jau pāris gadu laikā, atrodoties nepiemērotos apstākļos, kādos turēja grāmatas, tās ātri vien sapuva, izšķīda, vai vienkārši kļuva nelasāmas. Pirmo bibliotēku nodibināja romieši 36.gadā p.m.ē. Protams, jau agrāk pastāvēja dažādi arhīvi un ierakstu istabas, taču romieši to pārcēla jaunā līmenī. Viņi vāca grāmatas no zemēm, kuras bija iekarojuši un krāja tās bibliotēkā. Publiskās bibliotēkas bija labi pārdomātas, tās cēla ar skatu uz austrumiem, lai rīta pusē tajās būtu vairāk saules gaismas. Romā un tās impērijā strauji pieauga bibliotēku skaits, kas liecina par lielo grāmatu apjomu un informāciju, ko tās saturēja. Varbūt tieši šo rīcību dēļ liecības, ieraksti, par mazām tautām un notikumiem nav izzuduši un mēs zinām par to eksistenci.