Rokmūzikla "Drakula" recenzija

Andra Vilcāna un Ilmāra Šlāpina rokmūzikls „Drakula. Svešās asinis” Džilindžera režijā. Galvenajās lomās Ģirts Ķesteris, Ieva Pļavniece, Artūrs Skrastiņš, Ilze Ķuzule u.c. Izrādes dramatismu mūzikā atspoguļo taustiņinstrumentālists Andris Vilcāns, ģitārists Kārlis Auzāns, bet sitaminstrumentus- Kaspars Grīnbergs.
Dzimis no tālās Transilvānijas leģendām, iemūžināts šausmu literatūras klasikā un kļuvis par kino ikonu, grāfa Drakulas tēls Dailes teātra izrādē ir ievīts apokaliptiskā nākotnes vīzijā, kurā asinis ir ne tik daudz vampīru dzēriens, cik cilvēces pastāvēšanas „būt vai nebūt”. Izrādes centrā ir nemitīgs konflikts- patrioti pret imigrantiem, skinhedi pret gotiem, teroristi pret pastāvošo kārtību, bet mīlestība pret veselo saprātu. Šādā pasaulē vairs nav ne labā, ne ļaunā, šādā pasaulē cilvēkam ir tikai divas izvēles- pieņemt svešās asinis vai mirt.
Šis mūzikls ir kļuvis viens no skandalozākajām izrādēm Dailes teātrī, jo ir daļa skatītāju, kas šo izrādi dievina, bet otra daļa, kas to ienīst. To varēja novērot jau skatītāju attieksmē, jo daļa skatītāju pēc pirmās daļas atstāja skatītāju rindas (lielākoties vecāka gājuma cilvēku). …