Revolūcija mākslās? Ekspresionisms, kubisms. Meklējumi mūzikā

Dalī lika sabiedrībai aizmirst par pagātnes mākslā radītajiem priekšstatiem, ka noteikta krāsa simbolizē noteiktu lietu. Viņš spēja parādīt, ka aiz katras būtnes, lietas, kuru redzam ar acīm, patiesībā var slēpties vēl kaut kas, mēs katrs lietas varam saskatīt dažādi, piemēram, gliemežvāks patiesībā var atklāties kā acs, augļu bļoda tai pašā laikā ir meitenes piere un deguns.
Šie mākslinieki savus darbus rada tik pārliecinoši, ka, skatoties uz tiem, tiek aizmirsts jautājums – kas vispār ir attēlots? Vairāk tiek apbrīnots veids, kā šis kaut kas ir attēlots. Impresionistu apgalvojums, ka galvenais mākslas uzdevums ir attēlot reālo pasauli, sevi ir izsmēlis līdz ar modernās mākslas ienākšanu sabiedrībā. Uzskats, ka mākslinieka uzdevums ir radīt darbu, kurš ir līdzīgs kādam citam darbam, kas tiek uzskatīts par mākslu, tikai ierobežo mākslinieka izpausmi un radošo garu. Šī iemesla dēļ arī ir grūti radīt ko jaunu, radīt kādu jaunu mākslas veidu, kuru tiešām varētu saukt par mākslu. Tāpēc ir grūti atdalīt to, ko var saukt par mākslu un ko nevar, jo mākslinieki, tāpat kā citi cilvēki, ir dažādi un katram ir savs uzskats par to, ko saukt par mākslu. Tieši tāpēc mākslinieki būs vienmēr, bet māksla kā tāda ir katra subjektīva izvēle – kur tā ir, un kur nav redzama.
…