Renē Dekarts "Pārruna par metodi"

Renē Dekarta sacerējums „Pārruna par metodi” ir sarakstīts laika posmā no 1635. gada līdz 1636. gadam. Darbs ir uzrakstīts zinātniskas autobiogrāfijas formā, un patiešām atgādina faktisku Dekarta stāstīšanu. Darbā ir ieskicētas gandrīz visu 17. gs. pirmās puses filozofijas un zinātnes problēmas, kā arī Dekarta viedoklis par tām.
Darbs ir sadalīts 6 nodaļās. Pirmajā nodaļā Dekarts ievada lasītāju grāmatas tekstā, paskaidrojot kādēļ turpmāk tiks runāts par metodi: viņš raksta, ka viņa nolūks nav kādu mācīt, bet gan tikai parādīt metodi, ar kuru viņš ir mēģinājis vadīt savu prātu. Kā arī viņa nolūki nekad nav sniegušies tālāk, par mēģinājumu pārkārtot pašam savas domas un būvēt tās uz pamata, kas pilnīgi pieder viņam. Grāmatas sākumā ir minēti iemesli, kā Dekarts nonāca līdz savas metodes izveidošanai. Tas ir: Dekarta viena no galvenajām vēlēšanām bija iemācīties atšķirt patieso no maldīgā, lai varētu ar „skaidru prātu soļot šajā dzīvē”, kā arī Dekarts uzskatīja, ka lai mūsu spriedumu būtu skaidri un stabili, nevis apšaubāmi, tad mūsu prātam vajadzētu būt mūsu vienīgajam vadītājam.
…