Indijā atšķirīgu valdnieku laikā tika ieviestas dažāsas reliģijas (atšķirībā no Latvijas, kur tagad valda viena reliģija – kristietība), senākā un izplatītākā no tām ir hinduisms. Šajā reliģijā ir daudz dievību, piemēram, Brahma, Šiva, Višnu. Hinduisti arī uzskata par svētām dažādas dabas parādības un dzīvniekus: čūskas, govis, akmeņus. Indijā svētās govis staigā pa visurieni – pa ielām, gar veikaliem, tās nedrīkst traucēt. Hinduisma „garīgais avots” ir senlaiku grāmatas – vēdas. Hinduisti tic, ka visa pasaule, arī cilvēks nāk no Brahmanas un pie tās atgriežas. Šajā pasaulē cilvēkiem ir noteikta kārtība – dharma. No tā, cik cītīgi cilvēks ir sekojis savai dharmai, atkarīgs veidols, kuru viņš iegūs nākamajā dzīvē. Pārvērtības regulē atlīdzības – karmas – likums. Savā ziņā hinduismam ir kāda kopīga īpašība ar daudzdievību, un Brahma varētu būt kaut kas līdzīgs mūsu Laimai. Citādāk hinduisms ir ļoti īpatnēja reliģija, piemēram, tā paredz, ka vecāku apbedīšanas ceremoniju drīkst veikt tikai dēli, viņi tic, ka pēc nāves atdzims kā cilvēki vai dzīvnieki, tāpēc uzturā nelieto gaļu un vecas govis nenokauj, bet ļauj tām brīvi staigāt apkārt. Sabiedrība ir sadalīta kastās. Visaugstākā kasta ir bramīnu kasta (priesteri, zinātnieki), tad nāk kšatrijas kasta (valdnieki, ierēdņi, virsnieki, zemes īpašnieki), vaišijas kasta (tirgotāji amatnieki), šudras (dažādu profesiju pārstāvji) un harijanu jeb neaizskaramo kasta (laukstrādnieki, kalpi). Manuprāt, īpatnēji ir tas, ka zinātnieki un lielie zemes īpašnieki atrodas augstākā kastā nekā priesteri un valdnieki. Indijas valsts valoda ir hindu, nosaukums varētu būt radies no vārda hinduisms, bet varbūt ir otrādāk?
…
