Nevar noliegt psiholoģijas sasniegumus reklāmas jomā. Lielās firmas konsultējas ar psihologiem. Jau kopš pagājušā gadsimta sešdesmitajiem gadiem reklāmas aģentūras panākumus gūst, ja pareizi pielieto pētījumus masu psihoanalīzes jomā. Reklāmas speciālisti joprojām ķeras pie psihoanalīzes cerībā atrast vēl efektīvāku līdzekli realizētu savus produktus – lai tās ir preces, pakalpojumi vai kandidāti Saeimas vēlēšanās.
Reklāmas ietekme var būt uz cilvēka psihiskajiem procesiem un īpašībām:
uzmanību,
atmiņu,
uztveri,
asociācijām,
jūtu izraisīšanu.
Bez ietekmes uz saprātu, t. i., bez sapratnes, reklāmas līdzeklis nespēs piesaistīt uzmanību. Bez sapratnes nav iespējams panākt iegaumēšanu, izraisīt asociācijas, un pēc tam, iedarbojoties uz zemapziņu, iedarboties uz gribu.
Uzmanība ir apziņas virzība uz noteiktu priekšmetu. Uzmanību iedala tīšā un netīšā. Netīšā uzmanība ir pārejoša, jo nav saistīta ar cilvēka apzinīgu nodomu. Ar tīšo uzmanību cilvēks izvirza sev apzinātu mērķi – pievērst uzmanību kādai noteiktai precei. Reklāmas uzdevums ir pārvērst netīšo uzmanību tīšajā. G. Gosids ir teicis: “Ļaudis nelasa reklāmas sludinājums kā tādus. Viņi lasa to, kas viņus interesē, un dažreiz tie ir reklāmas sludinājumi.” Visvairāk cilvēku interesē viņš pats. Tāpēc reklāmas mērķis ir pierādīt patērētājam, ka viņam tiek piedāvāts tieši tas produkts, ar ko būtu iespējams veiksmīgi risināt savas sadzīves problēmas.
Uztvere ir sarežģīts process, kura rezultātā cilvēks izprot un pazīst noteiktu priekšmetu vai parādību. Parasti priekšmeta uztveri atvieglo, reklamējamo objektu īpaši izceļot, izveidojot īpašu fonu vai apgaismojumu, izkārtojot reklāmas tekstus. Lielāka interese radīsies, ja informācijas uztveršana izraisa pozitīvas emocijas. Tādēļ reklāma mēdz būt pat pārspīlēti jautra un žilbinoša. Jāpiebilst, ka labā garastāvoklī cilvēki labprātāk tērē naudu.
Atmiņa ir agrāk uztvertā iegaumēšana, paturēšana un vēlāk tā pazīšana. Iegaumēšana, tāpat kā uzmanība, var būt nepatvaļīga un patvaļīga.
…