"Reizēm, lūk, tā dzīve tā sarežģījas. Kā dzijas gabaliņš." Rūdolfs Blaumanis

Nav tāda kamola, kurā nav neviena mezgla un nav kamola, kurā ir tikai mezgli. Mezgliem bagāts un spožo diegu tīts bija gan Rūdolfa Blaumaņa dzīves kamols, gan viņa daiļdarbu varoņu dzīves kamoli. Tādi ir visu cilvēku kamoli. Kādam mezglu būs vairāk, bet nekas nevienam neliedz pa virsu tīt krāsainos un stipros diegus. Kamols jātin pašam, to nevajag uzticēta kādam citam, vai atstāt tā ritējumu augstāku spēku ziņā. Kas būtu noticis ar „Skroderdienām Silmačos” un lugas tēliem, ja R. Blaumanis pats par savu taisnību necīnītos un mezgliem pa virsu netītu taisnos pavedienus?
Viss sākas un beidzas ar mazu dzijas pavedienu, kas ripojot veido lielo dzīves kamolu, dzija kādreiz beigsies un kamolam būs lemts noslēgties, katrs mezgls kamolu saīsina. Tiaki cilvēka paša ziņā ir tas, vai viņš tērēs laiku mezglus sienot vaļā, vai turpinās meklēt gludos un spožos dzijas pavedienus. Tāda ir tā dzīve. Tik trausla un nesaprotama kā dzijas kamoliņš.
…