Kā jau tika minēts iepriekš, Japānā tika pieņemta miera konstitūcija, saskaņā ar kuru valsts neizplata kodolieročus un principā neeksportē ieročus un militārās tehnoloģijas. Kara laikā Persijas līcī daudznacionālie spēki centās savaldīt Irākas agresiju pret Kuveitu, un tajā brīdi Japānai bija jārīkojas. Nespējot sniegt ieguldījumu, nosūtot karavīrus kaujas zonā, Japāna ir nolēmusi veikt ziedojumu trīspadsmit miljardu dolāru apmērā, lai segtu izmaksu segšanai, kas rodas agresijas apturēšanai un palīdzības sniegšanai valstīm, kas izvietotas karadarbību tuvumā. Tas nozīmē, ka visi Japānas iedzīvotāji, ieskaitot zīdaiņus, iedalīja vairāk par 100 dolāriem no katra iedzīvotāja. Taču Japāna tika kritizēta, nosaucot to par „čeku diplomātiju” un apgalvojot, ka Japāna ir atpirkusies ar naudu tajā laikā, kad citu valstu pilsoņi riskē ar savu dzīvību kaujas zonā. Japānas tauta bija šokēta ar to un šajā sakarā parlamentā sākusies nopietna jautājuma par Japānas spēku dalību ANO darbībā miera uzturēšanai apspriešana. Rezultātā tika pieņemts likums par dalību starptautiskajā miera uzturēšanas darbībā. Japāna ir sākusi savu karaspēku nosūtīšanu ANO miera uzturēšanas spēku sastāvā uz Kambodžu, Mozambiku un Golānu, kā arī humanitārās palīdzības un glābšanas misijā uz Zairu un citām valstīm. Aukstā kara gados Japāna bija starp Austrumu un Rietumu konfrontāciju, tāpēc tās diplomātija bija pasīva. Pēc Aukstā kara beigām Japānas neatkarīgās ārpolitikas iespējas palielinājās. Pagātnē globālu jautājumu risināšanā priekšplānā tika izvirzīti militārie jautājumi. Tagad daudzas globālā rakstura problēmas ir jārisina nevis ar militāru spēku, bet ar ekonomikas, jaunāko tehnoloģiju varu. Šajā jomā Japāna dod ievērojamu ieguldījumu. Turklāt, Japānas dalības starptautiskajās organizācijās finansiālā daļa ir ļoti augsta. Japāna vēlas darboties miera un stabilitātes stiprināšanas, attīstības un jauno problēmu risināšanas jomā, ieņemot tādu balsi starptautiskajās organizācijās, kas atbilstu tās finansiālajam ieguldījumam.…
