Regīnas Ezeras romāna "Zemdegas" analīze

Regīna Ezera romānu iesāk ar vārdiem: “Šis ir dīvainākais atgadījums manā mūžā”. Tālāk tiek aprakstīts nāves brīdis, kad autores sirdssāpes ir tik lielas, ka viņa jau redz eju caur arku uz debesu valstību: “Likās, ka nez kas sauktu un aicinātu atpakaļ. Un tomēr es neatgriezos. Savādā vara, kas lika iet un neatskatītes, iet un negriezties atpakaļ, bija stiprāka par manām bailēm, manu gribu un mani pašu.” Rakstniece, manuprāt, interesanti attēlo to, kāda varētu būt nāve, apraksta to tā, it kā patiešām pati būtu piedzīvojusi, bet ticēt vai neticēt autores rakstītajam, ir katra lasītāja ziņā. Debesu valstībā viņa satiek savus paziņas no pilsētas Mūrgales un ir uztraukta par to, ka viņi ir miruši, taču romāna beigās romāna autore pamostas no nemaņas un saprot, ka “dzīvi bija visi, un nekas, gluži nekas nebija noticis.” Paziņu dzīvesstāsti “Zemdegās” tiek aprakstīti 5 stāstos, kuriem ir dažādi interesanti nosaukumi, bet par sevi rakstniece raksta 6. stāstā. Visos stāstos kopīgs ir tas, ka darbības vieta ir Mūrgale. Tā ir neliela pilsētiņa pie Daugavas, kurā cilvēki cits citu pazīst.…