Dabas tēlojumi, laika apstākļi, dzīvnieki un augi, darbā minēti ļoti bieži, tie izmantoti kā salīdzinājumi, metaforas un zemteksti. Sniega pikas tiek salīdzinātas ar ziediem „... no sniega pumpuriem tās izplauka par kuplām sniega krizantēmām...”, nesaskaņas salīdzināts ar nemierīgu ūdeni „...vai tad neredzēju, kā zem mirdzošā ledus griežas melni atvari, jo vai tad nedzirdēju, kā līdzenais klajs sprēgāja?”. Dzīvnieku pasaulē Regīna saskata un atrod daudz līdzības ar cilvēkiem un rakstniekiem, viņa bieži skatās raidījumu „Dzīvnieku pasauli”, piemēram, bruņurupučus, kuri cīnās par izdzīvošanu pēc izšķilšanās autore salīdzina ar grūtībām „...Kad māte daba, stenēdama radību mokās, ir izdējusi olu ar talantīgu apaugļotu iedīglīti, kad saules inkubators ir izperinājis mazu, kustīgu dzīvībiņu, atveras likumsakarību knābji un atpleš nejaušību rīkles – un knābj un grābj, un neretina, un nogalina!” Dabā tiek saskatīta sevis pārvarēšana „...un zināt, ko es šodien izdarīju? Kaut ko tik tiešām neprātīgu! Es uzkāpu Spicajā Ūsā!” autore pārvarēja bailes un meža vidū uzkāpa tornī.
Darbā literārā valoda ir ļoti dažāda, arī katram varonim tā ir savādāka. …