Recenzija par Orsona Velsa filmu "Pilsonis Keins"

Papildus, atsevišķi Kane stāsta notikumu ir vizuāli lieliski ilustrēti ar kameras un mizanscēnas palīdzību. Piemēram, atsvešināšanās ar pirmo sievu ir ilustrēta minūtes laikā, hronoloģiski atkārtojot vairākas rīta ainas un pāra dialogu pie brokastu galda, ilustrējot Kane prioritātes. Tāda pati tehnika tika izmantota arī ainā ar otro sievu – ainu virknējums ar dažādu puzzle likšanu kopā – kā attiecību ilustrācija, ko tad īsti nozīmē būt kopā ar Kane. Un visam noslēgumā – aina ar ragaviņu iemešanu krāsnī un pakāpenisko uzraksta „rosebud” pazušanu liesmās: Kane sapni ir sašķaidīts druskās, no tā pāri paliek tikai dūmi.
Lai gan visumā, mūzika filmā pamatā ir pakārtota filmai kā fons, tomēr ir filmā ir divas izteikas ainas, kur kopā ar kameru mūzika dramatizē vai pastiprina stāsta un filmas efektu: 1) filmas sākuma aina, kurā pakāpeniski Kane guļamistabas logu pievelkošai kamera mūzika fonā pastiprina dramatiskuma un spriedzes efektu; 2) filmas nobeigumā, melnajiem dūmiem plūstot debesīs mūzika pastiprina majestātisko sapņa iznīcības noskaņu.

Rezumējums
Filma „Pilsonis Keins” nav klasiskā Holivudas stila filma. Lai gan tam ir skaidrs, biogrāfisks stāsts un galvenais varonis ir apveltīts ar mērķi un sapni, tomēr šis stāsts tiek risināts Holivudai neraksturīgā manierē: flashbacki, kameras izmantošana, stāsts, kas rada plašu lauku interpretācijām un noskaņām. Filmu varētu kategorizēt kā drāmu un, ņemot vērā Kane sapni un kā tas tiek pilnībā iznīcināts, tā ir pat traģēdija. Pilsonis Keins ir iespaidīga un skumja filma par vēlmi būt laimīgam un vientulību.
…