Recenzija par lugu "Nora"

Vairākas epizodes spilgti palikušas atmiņā. Pirmkārt, Krogstadta un Kristīnes satikšanās pēc daudziem gadiem. Iesākumā mani nepārliecināja Daigas Gaismiņas tēlojums, tas šķita neizteikts, turklāt tas neatbilda maniem priekšstatiem par šo tēlu, ar kuru biju iepazinusies iepriekš, lasot „Leļļu namu”. Taču šī epizode, kurai piemita tāda kā dzīvnieciska spriedze, mani piesaistīja un aizrāva. Gaisā virmoja spēcīgs saspīlējums starp vēl joprojām dziļajām mīlas jūtām vienam pret otru, kaisli un šaubām. Tieši šie otrā plāna tēli - Normunda Laizāna Krogstadts, Daigas Gaismiņas Kristīne ir visjūtīgāk uztverti un arī iemiesoti. Manuprāt, šie aktieri ir uztvēruši tēla būtības dziļākās nianses. Kā piemēram, Krogstadts – likumpārkāpējs un šantāžists – manā skatījumā, ir parādīts tik ļoti cilvēcīgs un vīrišķi pievilcīgs, savukārt viņa pašapmierinātais priekšnieks - bankas jaunais vadītājs Helmers( Ivars Puga ) – uz viņa fona nobāl, tāpat kā Ulda Anžes tēlotajam doktoram Rankam, kurš arī ir viens no spilgtākajiem lugas tēliem. Viņš ne vien mīl Indras Rogas tēloto Noru, bet ir arī Noras mīlēts, lai gan viņa pati to apjauš pārlieku vēlu.…