Pārsvarā tās bija kara laika fotogrāfijas, kurās uz cilvēku sejām bija uzzīmētas bendes un nāves maskas. Man tas šķita nedaudz bērnišķīgi, jo gandrīz katrs cilvēks bērnībā ir uzzīmējis ūsas kādam žurnāla modelim, un nejūtīgi pret cilvēkiem, kuri attēloti šajās fotogrāfijās, jo, iespējams, Kristians Brekte nemaz nezina šo cilvēku dzīves stāstu, un, manuprāt, viņam nav tiesību izķēmot citus cilvēkus.
ŠĪ ir tāda izstāde, kura spēj piesaistīt tikai noteiktu cilvēku loku, jo mākslinieka domu gājiens ir unikāls, un tikai retais spēj to saprast. Kopumā izstāde man bija neitrāla, jo pārsvarā bija fotogrāfijas ar nāves maskām, kuras nepiesaistīja manu uzmanību, taču es ieteiktu aiziet uz šo izstādi arī citus cilvēkus, lai mēģinātu paskatīties uz sadzīviskām un pierastām lietām no cita skatupunkta.…