Vērojot sižetā atklāto, es sapratu, ka, jo dziļākas brūces tiek iegrieztas, jo lielāks iekšējais naids rodas, kas arī izrādes beigās rezultējas ar Huana noslīcināšanu vannā, pēc kā Jerma beidzot jūtas brīva.
Manuprāt, šī izrāde tika caurstrāvota ar tik spēcīgiem sāpju kliedzieniem, ka jebkurš tās baudītājs nepalika malā vienaldzīgs. Lai gan sižets ir smags un raisītās pārdomas ir skumju pilnas, tomēr sev līdzi es varu paņemt to, ka ir jāspēj rast kaut mazākais cerības stariņš, kas palīdzētu izbēgt no šādām bezdibeņa attiecībām, lai nesaskartos ar Jermas likteni. Ir jāspēj apjaust, vai attiecības ir toksiskas un kā tas ietekmē vai ietekmēs turpmāko dzīvi, jo es ticu, ka šādas Jermas jeb tukšie ziedi pasaulē ir daudz, kas mani patiesi sāpina.
…