Viss notiek pēc plāna, tikai Hamlets nedzer, taču , kas ir negaidīti, dzērnienu iedzer Hamleta māte Ģetrūde un Klaudijs viņai nemaz to neatņem. Cīņa turpinās, Laerts iedur Hamletam, viņš sadusmojās un noņem zobenu Laertam un sadur viņu. Cīņa turpinās, taču Ģetrūdei paliek slikti, Hamlets pietiet pie viņas un grib palīdzēt, taču viņa nomirst. Laerts jau sākot aiziet no šīs pasaules, izstāsta Hamletam, par Klaudija un viņa plānu, Hamlets paņem zobenu un iedur Klaudijam, un liek izdzert dzērienu. Nomirst Laerts, Hamlets saka savu pēdējo runu un aiziet no šīs pasaules.
Izrādes beigas ir ļoti traģiskas, jo sākumā neviens no skatītājiem nevarētu iedomāties, ka aizies bojā pieci varoņi – Ofēlija, Hamlets, Laerts, Klaudijs, Ģetrūde. Tāpēc var teikt, ka šī ir īstena traģēdija.
Aktieri ir lieliski izvēlēti, piemēram, Hamleta lomai aktieis ir nepārspējams, jo spēj tik labi nospēlēt visas emocijas kādās tiek pārņemts Hamlets, skatoties šo izrādi šķiet, ka neviens cits aktieris nebūtu tik labi nospēlējis Hamleta lomu. Polonija lomas atveidotājs ir lielisks, jo tāds arī ir ziņkārīgs cilvēks. Hamleta māte Ģetrūde lieliski spēlē savu lomu. Vienīgi Klaudijs varēja būt kāds cits aktieris, bet, ja salīdzina Hamleta tēva garu, tad tas ir izvēlēts izcili, jo ir salīdzināti abi brāļi, viens – Hamleta tēvs - atbilda karaļa lomai, taču Klaudijs gan nē.
…