Pirmo reizi latviešu literatūrā darbs “Raudupiete” parādās 1889. gadā, un tā autors ir R. Blaumanis. Šī izrāde bija par A. Brigaderes “Raudupieti” (1914. gads), kas pēc sižetiskajiem notikumiem un tēlu sistēmas ir līdzīga. Blaumanis savu galveno varoni sauc tikai par Raudupieti, bet Brigadere – par Ievu, norādot uz Bībeles Ievu - pirmo sievieti un likuma pārkāpēju Paradīzē.
Pēc žanra šis darbs ir psiholoģiska drāma. Izrādes pamatdoma ir atklāt cilvēku, kurš apmātas mīlestības dēļ ir spējīgs atļaut mirt savam miesīgajam bērnam, lai tikai būtu kopā ar iemīļoto. Tas ir šausmīgs nodarījums, kam nav attaisnojuma!
Luga norisinās Latvijas muižā “Raudupēs” laikā, kad pie varas ir K. Ulmanis (par to liecina autentiskās 30. gadu radioraidījumu melodijas). Tas ir laiks, kad Latvija piedzīvo ekanomisko uzplaukumu.
Savu kulmināciju, manuprāt, izrāde sasniedz brīdī, kad Matīsiņš slīkst, bet Raudupiete spītīgi turpina iesākto darbu. Šajā brīdī vēl ir iespēja novērst nelaimi, bet mātes vilcināšanās to nogalina. Pārējais jau ir atrisinājums, kura iznākums šoreiz ir Kārļa un Raudupietes mēģinājums veidot kopdzīvi, kas beidzas ar neveiksmi.
…