Recenzija par gleznu izstādi

Es apmeklēju divas izstādes – Harija Šulca darbu izstādi un Mākslas skolas audzēkņu veikto darbu izstādi, kurā katram gleznu autoram bija pavisam savādāka zīmēšanas metode, pielietojamās krāsas un tehnika. Tā kā visi šie radošie mākslas darbi bija ļoti skaisti - ar savu domu, garšu un radošo būtību, es tomēr izvēlējos tādu darbu, kas uzreiz ieejot šajā gleznu izstādē spēja aizraut un pievilināt ar savu savdabību, radošo domu un izpildījumu kādā tas bija veikts un izpausts.
Kaut gan gleznas ar kluso dabu mani nekad nav tik ļoti aizrāvušas un piesaistījušas, tad šo izstāžu apmeklējums bija liels izņēmums, jo no Mākslas skolas audzēkņu darbiem mani visvairāk piesaistīja tieši Džeinas Kornetas darbs (klusā daba), kurā bija jūtams vieglums un labs krāsu virknējums, bet, lai pierādītu to, ka gleznas ar kluso dabu patiešām spēj aizraut un pievilināt un, lai šo izstādes apmeklējumu padarīti mazliet interesantāku, Harija Šulca darbu izstādē nolēmu piemeklēt gleznu, kas varētu būt kaut mazdrusciņ līdzīga Džeinas Kornetas darbam, un ticat vai neticat, kas meklē tas arī atrod! Šajā Harija Šulca gleznu izstādē patiešām bija glezna, kurā bija attēlotas tulpes, bet, protams, šis darbs bija ar mazliet savādāku noskaņu, izmantoto tehniku un izpildījumu.
Viena šo abu darbu atšķirība ir tehnika, kādā tie veikti, otra – izmantotās krāsas, trešā – stils, kādā šie darbi veidoti un izstrādāti. …