Tomēr Baliana iedvesmojošā runa nespēja uzveikt musulmaņu armiju. Pēc vairāku dienu aplenkuma Balians un Saladīns nonāk pie vienošanās, kas paredz daļu no Jeruzalemes iedzīvotājiem atbrīvot par attiecīgu samaksu, tomēr Balians nespēj savākt līdzekļus arī nabadzīgo cilvēku glābšanai, tāpēc no aptuveni 20 000 nabadzīgākajiem iedzīvotājiem tika izglābta aptuveni trešdaļa, pārējie - paverdzināti. Filmā šie skaitļi nav uzsvērti, taču gala rezultāts ir vienāds - tūkstošiem cilvēku dodas prom no Jeruzalemes jaunas dzīves meklējumos.
“Debesu valstība”, kaut arī vairākkārt novirzās no vēsturiskiem faktiem, pieliekot vai noņemot vēsturiskas personas, izpušķojot vai tieši otrādi – nomelnojot kādu aspektu, tomēr var dot gana labu izpratni par tiem laikiem. Vislabāk filma spēj atveidot tieši politiskās un kara situācijas, kas lielākoties palikušas neskartas. Lielākās problēmas rada vispārīgais priekštats par vidusmēra attīstīto viduslaiku cilvēka dzīvi, nereti to padarot drūmāku kā tā patiesībā bija. Un šis drūmums ļoti kontrastē ar musulmaņu pasauli, kas izcelta kā daudzreiz civilizētāka kā kristīgā. Taču, skatoties uz vizuālo izpildījumu cīņās un arī Jeruzalemes aristokrātiju, var saskatīt daudz patiesu vēsturisku faktu, kas ieslēpti kontekstā. Ja cilvēks šo filmu skatās ar kritisku prātu, kaut nelielu izpratni un spēju šādas filmas faktus neuztvert kā pilnīgi patiesus, tad “Debesu valstība” ir labs sākumpunkts, ar kuru sākt viduslaiku pasaules izpēti.
…