Darba autors Deiva Peizera un romāna nosaukums „Bērns, kuru nesauca vārdā” savstarpēji ir ļoti cieši saistīti. Darba žanrs ir autobiogrāfija trīs grāmatās par skarbo bērnības pieredzi un ceļu uz popularitāti un triumfāliem panākumiem. Grāmatas darbība risinās mūsdienu Amerikā.
Darbību virza grāmatas galvenā varoņa puikas mātes nežēlīgā izturēšanās. Lasot darbu un analizējot situācijas rodas iespaids, ka māte puiku nemaz īsti par savu puiku neuzskata vai arī viņš lasītājam nesaprotamu iemeslu dēļ sievietē izraisa riebumu un dusmas. Sieviete mazo zēnu nemaz nesauca vārdā, viņai viņš bija „TAS”. Zēns lielāko daļu savas dzīves nodzīvojis ar šo nievājošo iesauku, kuru viņam devusi paša māte. Visjocīgākais no ētikas un psiholoģijas viedokļa ir tas, ka pret pārējiem bērniem šāda attieksme netika novērota, pārējie bērni reti kad saņēma sitienus, tos nemērdēja badā, necentās nogalināt un nespīdzināja tāpat vien bez iemesla. Taču vecāko bērnu viņa vienkārši un neslēpti ienīda. Mazais zēns tika vainots pilnīgi visās mātes neveiksmēs, kļūdās, attiecībās ar citiem cilvēkiem. …