Šobrīd Latvijas Nacionālajā operā skatāmais baleta uzvedums “Žizele” Latvijā nav skatāms pirmos reizi. “Žizeles” pirmizrāde Rīgā bija skatāma jau 1846. gada 26. aprīlī, kad tās mūziku sarakstīja Ādolfs Adans un pašā baletā uzstājās tolaik izcilākie mākslinieki.
“Žizele” pieder pie romantiskā žanra baleta, kur šodien diriģents ir Aleksandrs Viļumanis, bet scenogrāfs ir Edgars Vārdaunis un jaunos baletdejotājus apmāca un instruē baletmeistars Jevgēņijs Čanga. Lomās piedalās jauni un spējīgi mākslinieki, tādi kā: Inese Dumpe, Jūlija Gurviča un Zita Errs (Žizele), Andrejs Rumanjancevs un Aivars Leimanis (Princis Alberts), Genādijs Gorbaņovs, Igors Pavļeņins un Marians Butkēvičš ( Hilarions – mežsargs), Zane Lieldižā un Zane Teikmane ( Mirta – villu pavēlniece), Jānis Žerdiņš
( Vilfrīds – prinča draugs), Raimonda Zaice un Sarmīte Alksne ( Žizeles māte) un daudzi vēl neatklāti talanti.
Katrs “Žizeles” cēliens iesākās ar maigu un trauslu orķestra radītu mūziku, kas skatītājus vien jau aizrauj vēl pirms baletdejotāju uznāciena. Baleta darbība norisinās ciematiņā, kas ir meža ieskauts. Galvenā varone ir zemnieces meita – Žizele, kas iemīl princi Albertu, nenojauzdama par viņa īsteno izcelsmi. Stāsta pamatā ir Žizeles un Alberta mīla, kurai nav lemts pastāvēt abu atšķirīgo kārtu un pienākumu dēļ. Žizele, nespēdama pārdzīvot mīļotā melus un skaudro patiesību, ka viņi nekad nebūs kopā, sajūk prātā, kam pēc brīža seko daiļās meitenes sirdssāpes un nāve, jo viņai ir pārāk trausla un viegli ievainojama sirds.
Mani fascinēja baletdejotāju spēja izrādīt savu tēlu izjūtas un pienākumus ar liegu kustību un piemērotās mūzikas palīdzību, kas pārņēma ikkatru ķermeņa daļiņu. Dejotāju un aktieru meistarīgās sejas izteiksmes, kas izpauda tās ciešanas, kuras izjuta viņu tēli sirds dziļumos un dvēseles dzīlēs, arī neplika nepamanītas. Katra dejotāja duetam vai solo uznācienam sekoja nerimstošas aplausu vētras.
…
