Pēc manām domām, Aleksandrs Čaks ir pielietojis tēlainos izteiksmes līdzekļus, piemēram, epitetus, paralēlismus, pretstatus u.c., kuri palīdz autoram atklāt pašu tēlus un tēlu savstarpējo attieksmi vienam pret otru. Manuprāt, tēli ļoti ietekmē lasītāju priekštatu par Pirmo pasaules karu Latvijā, ka ne visi stāsti , kurus stāsta vēsturē ir vienīgie, jo katram cilvēkam ir savs viedoklis par to, kas notika. Turklāt, man šķiet, ka lasītājus šis darbs ietekmē arī emocionāli, piemēram, ja kādam lasītājam ir kāds radinieks, kurš ir tur piedalījies Pirmajā pasaules karā, viņš var just līdz visiem notikumiem, kas notiek liroepikā ‘’Mūžības skartie’’. Ir tikai daži tēli, kuri izraisa negatīvas emocijas, dusmas un sašutumu. Tēli, kuri ir darbā nosaukti kā sibīrieši, manī izraisīja dusmas, sašutumu un negatīvas emocijas, jo lasot rindas no darba nodaļas ‘’ Kauja pie Katrīnmuižas’’, liek man domāt, ka sibīrieši nevēlējās palīdzēt latviešu strēlniekiem cīņā pret vāciešiem.…