Recenzija filmai “Tiesības uz laimi”

Itāļu režisora un Holivudas debitanta Gabriēles Mučio filmas “Pursuit of happynes” (Tiesības uz laimi) darbība risinās 1980.gadu sākumā Sanfrancisko, un "Tiesības uz laimi" patiesībā ir kārtējā pasaka par Pelnrušķīti. Tā ir biogrāfiska drāma, kuras scenārijs ir veidots pēc patiesiem notikumiem.
Stāsta centrā vientuļš tēvs, kurš nav atmetis cerību reiz kļūt ne vien bagāts, bet arī laimīgs, tamdēļ Kriss Gārdens (Vils Smits) ar īsti amerikānisku smaidu sejā piecieš neērtības (nakšņošanu metro tualetē, bezpajumtnieku patversmēs), lai piepildītu savu sapni – strādāšanu lielā brokeru kantorī, lai nodrošinātu nākotni savam dēlam. Un, kas zina, varbūt atgūt temperamentīgo sievu Lindu (Tendija Ņūtone) -harpiju, kura, nespējot paciest pazemojumus un deguna priekšā esošo nabadzību, pārvākusies uz Ņujorku. Repera un asprātīgā komiķa Vila Smita tēlojums aizkustina, un, kaut arī filmas sižets ir nekļūdīgi paredzams, emociju patiesumu nodrošina aktiera-dziedātāja septiņgadīgā dēla (Džeidens Smits) piedalīšanās galvenā varoņa atvases lomā.…