Romāna ‘’Noziegums un sods” centrālais tēls, kurš izdarījis noziegumu ir izvēles krustcelēs. Viens ceļš noved bezizejā, dzīvot tikai, lai eksistētu, tas ir domāts vājam cilvēkam vai arī drosmīgais ceļš, tas ir īsts dzīves ceļš, kuru ir vērts turpināt. Ja students izvēlēsies neizdarīt noziegumu, tad viņš pats atteiksies no dzīves. Tas ir likteņa jautājums, vai nu pieņemt dzīvi, kāda tā ir, labprātīgi ziedot sevi, vai tomēr pretoties liktenim, pret sabiedrības valdošo iekārtu. Šī dilemma pat spēcīga rakstura cilvēkam nebūtu viegla, atteikšanās no visa, kas tev ir dārgs un sava likteņa pieņemšana, grēku samaksa cietumā. Ir vajadzīga mentāla drosme, lai kam tādam izietu cauri. Ilgajos ieslodzījuma gados spēku viņam deva Soņa, viņu kopīgie plāni un mīlestība vienam pret otru, ļāva apzināties ka ārpus šīm sienām viņu gaida labāka nākotne.