Novelē „Raudupiete” Rūdolfs Blaumanis stāsta par notikumiem, kuri risinās kādas sievietes dzīvē aptuveni gada laikā. Darbība notiek aptuveni 19. gadsimtā, kādā Latvijas pagastā. Lielākoties darbība risinās kādā lauku saimniecībā – „Raudupēs”. Galvenā tēma ir Raudupietes attieksme pret citiem cilvēkiem – mīlestība pret Kārli, naids pret savu vīru, kurš nomirst un savā ziņā naids pret savu slimo dēlu, par to, ka viņš ir tāds, par to, ka viņš vispār ir.
Pārsvarā notikumu attīstību, gaitu izraisa Raudupu saimnieces mīlestība pret nelaiķa vīra krustdēlu.
Kā vienu no problēmām šajā novelē var minēt Raudupietes mīlestību pret Kārli. Patiesībā tas ir konflikts pret Raudupumāti un „Gaiļu” kalpu (Kārli), jo saimniece puisi mīl, iekāro viņu, Kārļa dēļ ļauj iet bojā savam bērnam, bet viņas mīlas un pielūgsmes objekts par to nemaz nav sajūsmā, patiesībā ir sarūgtināts, vīlies un noskumis.
Šajā novelē pastāv konflikts starp galveno varoni un viņas dēlu – Matīsiņu. Raudupiete nožēlo to, ka viņai ir tāds vājš un nespēcīgs bērns. Pēc tam, kad Kārlis paziņoja, ka neies uz „Raudupēm”, jo negrib būt patēvs, Raudupmāte sāka savu bērnu nicināt. Kā arī darīja visu iespējamo, lai Matīsiņš ietu bojā. Viņas sapnis piepildījās – mazais puika noslīka, māte viņam nepalīdzēja, kaut gan varēja.…