Šīs noveles tēma ir mīlestība un tās dažādās izpausmes, muižas kalpotāju dzīve, savstarpējās attiecības un arī cilvēku fizisko tieksmju apmierināšana un cīņa pret tām. Notikumu pamatā ir Kristīnes izvēle starp sirdi – Edgaru un prātu – Akmentiņu. Darbs daļēji ir par piedošanu un robežu starp mīlestību un nodevību.
Manuprāt lielākās problēmas rada Edgara brīvais dzīves veids un rīcība, arī Kristīnes solījums mātei – neprecēties ar Edgaru. Kristīnes māte iejaucas Kristīnes un Edgara attiecībās, kas rada grūtības Kristīnes izvēlē. Savukārt Kristīnes mātes nodoms ir pasargāt meitu - “viņas karstākā vēlēšanās allaž bija bijuse savu bērnu izsargāt no līdzīga likteņa, kādu viņa pate bija izbaudījuse”. Kristīne vienlaikus vēlas darīt laimīgu māti un būt kopā ar Edgaru, kurš viņas sirdij ir tuvs. Problēmas nebeidzas arī, kad Edgars atklāj savas jūtas, jo Kristīnes attieksme pret Edgaru kļūst apspiesta.
Novele sākas ar nelielu sarežģījumu, bez ievada. Kristīne atnāk no baznīcas, un viņās māte ļoti interesējas par Akmentiņu.…