Viņu pazīst vai katrs bērns visā plašajā pasaulē! Mūsdienās raganas kļuvušas visai līdzīgas, bet senākos laikos katrai tautai tās bijušas savādākas. Latviešu raganas galvenā pazīme ir vaļā palaisti mati, neapsegta galva, basas kājas un piena spainītis pie rokas. Jo latviešu ragana vispirms laumē lopus. Agrāk viņas dažādi sauktas – arī par spīganām, laumām, burvēm, vieglēm... Bet kristīgās ticības iespaidā visas padarītas par velna kalponēm un kļuvušas līdzīgas.
Ko raganas dara? Cenšas visādi kaitēt cilvēkam un viņa īpašumam. Laižas pa gaisu (uz slotas kāta, krāsns kruķa), pārvēršas dažādos dzīvniekos (čūskās, krupjos, mušās un kaķos u. c.). Raganas var arī samaitāt laiku – izperēt no zoss olas auku, uzsūtīt krusu un vētru. Var arī mēnesi un pat sauli plēst.
Latviešu raganu karstākais darba laiks iekrīt ap Jāņiem. Šajā laikā saimnieki cenšas nodrošināt saviem lopiņiem un tīrumiem auglību un svētību visam gadam, bet ragana cenšas to pieburt savām govīm. Pirms saules lēkta ragana iet krustu šķērsu pa ganībām, taisot rasā sliedes. Kura govs ēdot zāli uz raganas sliedes, tās piens samaitājoties. Stāsta, ka raganas pusplikas, vaļainiem matiem, baltu palagu apņēmušās, Jāņu rītā velkot pa kaimiņa ganībām saiti, vīzi vai kājautu un nokrejojot visu labumu. Tad kaimiņu govīm piens kļūst plāns un zils, bet raganas govīm – biezs un trekns. Sakulto sviestu raganas ved uz tirgu. Ja grib pārbaudīt, vai sviests raganots, ar sudraba nazi jāvelk krusts – no raganu sviesta tūdaļ asinis izsprāgstot.
…
