Radioaktīvo izotopu izmantošana cilvēka un sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanai

Dabā viss sastāv no atomiem, bet atomi savukārt veido molekulas. Daļa no atomiem ir nestabila, tā rezultātā izdalās jonizējošais starojums – radiācija. Dabā esošajam starojumam ir divi veidi: nejonizējošais, piemēram, siltums, skaņa un gaisma, un jonizējošais – elektromagnētiskie viļņi vai augstas enerģijas daļiņu plūsmas, kas spēj izmainīt ķermeņa šūnu struktūru. Mūsdienās radioaktivitātes parādību izmanto dažādās jomās. Radioaktīvos izotopus plaši izmanto bioloģijā, medicīnā, rūpniecībā, lauksaimniecībā un pat arheoloģijā. Ar radiāciju ir jāsaskaras ikvienam cilvēkam, piemēram, visi izmanto dūmu detektorus, veic rentgena uzņēmumus. Tomēr radiācija ir arī tā lieta, kas daudzos cilvēkos vieš neuzticību. 1986. gada Černobiļas atomreaktora avārija daudziem cilvēkiem joprojām ir atmiņā. Šī iemesla dēļ daudzi iedzīvotāji pret kodolreaktoru uzturas ar neuzticību. Arī medicīnā daudz teikts par to, ka rentgenstarojums ir kaitīgs. Vai cilvēku bailes pret radiācijas izmantošanu ir pamatotas? Vai radiācija kalpo dzīves kvalitātes uzlabošanai vai kaitē cilvēkam?…