Galvenais racionālās teorijas moments ir uzskats par to, ka cilvēki noteiktā situācijā parasti rīkojās tā, kā, pēc viņu domām, būtu viņiem izdevīgāk. Racionālās izvēles teorija ir neatņemams politiskā zinātnieka zināšanas aspekts.
Racionālā teorija parādījās pirmo reizi Amerikā. To attīstību sekmēja 195o. un 1960. gadu biheviorālā revolūcija, kuras laikā zinātnieki lika uzsveru uz cilvēka uzvedības pētīšanu, izmantojot empīrisko novērošanu. Racionālās izvēles teorija balstās uz ekonomikas metodoloģiju pretēji biheviorālistiem, kuri balstījās un socioloģiju un psiholoģiju. Antoni Dauns (Anthony Downs) bija racionālās izvēlēs teorijas implementācijas pionieris. Kļuva ļoti populārs viņa darbs par partijām, kuru darbības motivācija bija tieksme pēc varas, cīnoties par varu, mainot savas politiskās platformas.
Kļuva arī ļoti populārs autors Mankurs Olsons (Macur Olson) 1965), kurš parādīja, ka pašieinteresēti indivīdi ne vienmēr piedalīsies sabiedrības aktivitātēs un kolektīvās darbībās ar nolūku iegūt kopējo labumu. Viņi gandrīz nekad nedarīs to, ja pastāvēs kaut vai minimālais risks. Rezultātā kolektīvās darbības idejai pazūd jebkura jēga. Ir divi piemēri, kuri ļoti labi pierāda ašo apgalvojumu. Teiksim, katrs indivīds apzinās to, ka vides aizsardzība ir ļoti svarīga lieta priekš viņa paša un arī priekš visas pasaules. …