Psiholoģiskie un kontekstuālie faktori, kas ietekmē skolēnu iesaistīšanos, piesaisti skolai, sasniegumus un ar to saistīto savu personīgo pieredzi

Pēdējais salmiņš bija manu sociālo tīklu uzlaušana, apsmiešana un izsmiešana skolotāju klātbūtnē. Nevienam tas nešķita pietiekami nopietni, bet todien, pirmo reizi, visa semestra laikā es emocionāli sabruku klases priekšā, aizskrēju uz labierīcībām un paniski raudāju, aiz sevis vien dzirdot izsmejošus vārdus. Raudādama, ar baiļu sajūtu sirdī zvanīju vecākiem un teicu, ka ne par ko vairs neatgriezīšos šīs skolas solā. Kopš tās dienas mani sagaidīja divas nedēļas patstāvīgā stresā, neskaitāmi klases audzinātājas zvani un pārrunas ar ģimeni. Šī vide, kurā man bija jāpavada katra diena, ko veltu, lai iegūtu jaunas zināšanas, manī radīja milzīgu stresu, kas pārauga galvassāpēs jeb migrēnā. Nomainot jaunu skolu, visas šīs problēmas izzuda, taču psiholoģiska pieredze palikusi uz mūžu.
Vai tā bija noderīga vai nekam nevajadzīga pieredze, šobrīd ir grūti teikt, jo jebkura pieredze, neskatoties uz to, vai tā ir laba vai slikta, ir noderīga.. Kā topošā skolotāja, es noteikti klases mikroklimatam pievērsīšu būtisku nozīmi, jo ir ļoti svarīgi, lai skolēns klasē jūtās komfortabli, jo tas viss savā starpā ir ļoti cieši saistīts. Mans ieteikums vecākiem noteikti būtu pievērst lielāku uzmanību tam, kā jūtās jūsu bērns, kāds viņš pārnāk mājās no skolas. Apvaicāties, kā pagāja diena, ne tāpēc, ka tas ir vecāku pienākums, bet tāpēc, lai pasargātu savu bērnu no psiholoģiskām traumām un ikdienišķa stresa, kas var pāraugt nopietnās veselības problēmās. Ģimnāzijai, kurā mācījos, ieteiktu skolēnu sociāli emocionālo attīstību izvirzīt par skolas prioritāti, kas būtu ietverta skolas Izglītības misijas dokumentos. Ir svarīgi veidot pozitīvi atbalstošu skolas kultūru, kas sekmē ētiskas vērtības, skaidri definē sagaidāmo uzvedību un savstarpējās attiecības. Šāda skolas kultūra veicina cieņu, laipnību pret citiem un kopienas piederības izjūtu.
…