Nogurums ir trauksmes signāls, sarkanā gaisma. Līdzko cilvēks to pamana, viņam ir jābremzē rosība, līdz tā pilnīgi izbeidzas.
Nogurums ir dabisks mehānisms, kas ļauj cilvēkam sagatavoties miegam un tā izvairīties no smadzeņu šūnu saindēšanās. Pēc miega cilvēkam jājūtas možam kā iztīrītam motoram, katrai cilvēciskai būtnei ir jāmostas možai un svaigai. Tomēr, ja palūkojas apkārt, ir redzams, ka tā nav. Nogurums ir viena no visvairāk izplatītajām mūsdienu kaitēm. Tas ir nogurums, kas pārvērties par dzīvesveidu, kuru nespēj iznīdēt pat ilga atpūta.
Pārgurums izraisa dubultu reakciju:
depresiju;
drudžainu rosību.
Brīžiem vienu, brīžiem otru. Nepastāv depresija bez drudžainības; nav drudžainas rosības bez depresijas. Tas ir pārgurušajam raksturīgi – viņš bez mitas krīt vienā vai otrā galējībā.
Depresijā aktivitāte obligāti samazinās, nomāktais cilvēks kustas lēnāk, jo enerģijas taupīšana viņam ir vitāli svarīga. Cilvēks sūdzas par slābanumu un bezmiegu. Bieži tam seko novājēšana (gremošanas funkcijas ir traucētas). Var sākties noguruma drebuļi, pasliktināties redze, rasties sirdsdarbības traucējumi u.t.t.
Depresija automātiski izraisa darbošanās grūtības, jo rada nespēju rīkoties. Vairs nepietiek enerģijas, lai brīvi veiktu normālu darbu.
Vārds „depresija” nozīmē „spiediena krišanās”. Depresija ir nervu vai psiholiģiska tonusa kritums. Depresija ir ļoti vispārīgs jēdziens. Tā ir etiķete, kas der veselai virknei stāvokļu. Šiem stāvokļiem ir dažādi nosaukumi: astēnija, neirastēnija, psihastēnija, apmātība, šizofrēnija, maniakāli depresīvā psihoze – tie sniedzas no vieglām kaitēm līdz ļoti smagām.
Depresijas simptomu ir daudz. Depresijai var būt tīri fizisks pamats (kā neirastēnijas gadījumā), kam pievienojas psihiskas izpausmes.…
