Vīrs ierodas mājās nedaudz pāri pusnaktij ar alkohola lietošanas pazīmēm. Tā kā tas notiek jau pēdējā mēneša laikā itin bieži, sieva uzsāk skandālu, sakot, ka viņai ir apnicis vienai uzņemties ģimenes rūpes, ka ir nogurusi no tā visa, aizskarot arī tēmu par neizremontēto vannas istabu, kas stāv un gaida vīrieša rokas nu jau mēnesi. Savukārt vīrs tikai nomurminot zem deguna, ka arī ir noguris, aizsit aiz sevis durvis un pavada nakti otrā istabā. Pienākot nākošās dienas rītam, abi sēž pie galda sapīkuši un nerunā viens ar otru.
Šī ģimene laulībā dzīvo jau 2 gadus. Nesen ir ievākušies jaunā miteklī, protams, talkā ņemot pašreiz modernās kredīta iespējas, kā arī ir noticis ģimenes pieaugums un tagad tā sastāv jau no trijiem cilvēkiem. Tas ir uzlicis papildus pienākumus abām pusēm – mātei ikdienas rūpes par meitiņu, vīram lielāku finansiālo atbildību un līdz ar to garākas darbā pavadītas stundas.
Problēmas redzējums no laulāto puses.
No sievas puses. Redzot vienam otru tik īsu laiku, nepavadot arī brīvdienas kopā, jo arī tajās dienās vīram nākas strādāt, jeb arī tās viņš velta tiekoties ar draugiem un ejot izklaidēs, sieva ar vien vairāk jūtas izolēta un kas pats svarīgākais – nemīlēta. Tas veicina atsvešinātību, ko pastiprina vīra un sievas neprasme runāt un izrunāties. Daudzie pienākumi, kas gulstas uz viņas pleciem liek justies pamestai novārtā, iekšā iezogas tukšums, ko pastiprina negulētās naktis, vispārējs nogurums.…