Parlamentārā un prezidentālā sistēma krietni atšķiras savā starpā. Principā ir trīs galvenie aspekti, kuri veicina šo atšķirību.
1.parlamentārā sistēmā valsts valdības galva – ministru prezidents, premjers, kanclers, taoiseach (Īrijā) vai pat “prezidents” (Botsvānā) un viņa vai viņas kabinets ir pakļauts likumdevējvarai. Tas ir tajā ziņā , ka valsts likumdevējvaras institūcija, kurai ministru prezidents ir pakļauts, var jebkurā laikā atlaist viņu (pieprasīt viņu demisiju) un tas būs pavisam likumīgi. Savukārt, prezidentālā sistēmā, valsts galva – vienmēr saukts par prezidentu – ir ievēlēts uz konstitūcijā noteikto laiku. Un parasti prezidentu nevar atlaist ar likumdevējvaras iniciatīvu. Cita lieta ir prezidenta impīčments (impeachment).
2.parlamentārās un prezidentālā sistēmā prezidentu ievēla atšķirīgi. Parlamentārismā prezidentu ievēlē Likumdevējvaras institūcija. Parasti tas ir parlaments, Latvijā – Saeima. Prezidentālā sistēmā valsts prezidentu ievēlē tauta vēlēšanās, kas notiek katrus 4 gadu (vairākās no valstīm). Tādējādi valsts galva nav pakļaut parlamentam, bet, tieši otrādi, parlaments tiek pakļauts prezidentam (protams, de jure tas tā nav, bet de facto tā vienmēr notiek). Tomēr, neskatoties uz šo faktu ministru prezidentu vienmēr ievēlē likumdevējvaras institūcija. Piemēram, Vācijas kancleru ievēlē Bundestags, Īrijas taoiseach ievēlē Dails (likumdevējvaras orgāns), Japānas premjeru ievēlē “Pārstāvju Māja” (“The House Of Representatives”), Botsvānas “prezidentu’ – Nacionālā Asamblēja utt.…