Viņš paņēma lāpstu, uzvilka cepuri un droši soļoja projām - pretim "lielo iespēju" vietai…Kas viņu dzina - pamātes neiecietība, ziņkarība, mērķtiecība, vai vienkārša, puiciska vēlme "papeldēties citos ūdeņos", jo vienmēr jau šķiet, ka "tajā pusē zāle zaļāka"!
Un kurš vairs izskaitīs, cik maldugunīm vinš pakaļ dzinās un cik pliķus Vējamāte sejā viņam iesita, piems Sprīdītis saprata īsto vērtību lietām un savu ambīciju cenu.
Gribas jautāt savai tautai, cik daudz mums vēl ir šo "sprīdīšu"?
Cik ilgi vēl aizbildināsimies ar šo tiešām pārliecinošo iemeslu - ekonomisko situāciju valstī un pašu maciņos? Manuprāt, tas nav attaisnojums.
Īrija - lielo iespēju zeme! Šis nosaukums vilina pie sevis daudz jaunu, etuziasma pilnu cilvēku, jo kam gan negribas ar trauku mazgāšanu "kāst brango piķi"?
Vērojot pēdējā laikā mediju atspoguļoto, rodas tāda neomulīga sajūta, ka teju vai katrā ģimenē ir pa trim cilvēkiem, kas devušies pasaulē laimi meklēt. Vēlme nedaudz piepelnīties, protams, nav nosodāma - tā ir pat apsveicama, jo cilvēks taču šādi rūpējas par savu mājās palikušo ģimeni. Tomēr, kad dzirdi, ka dažam jau sestā darba sezona aizrit ārzemēs, dzirdētais liek aizdomāties. Kas gan ir tas, kas dzen šos cilvēkus prom no Latvijas? Tūlīt sekos milzum daudzi gudrās avīzēs lasīti teikumi par Latvijam milzīgo bezdarba līmeni, mazajām karjeras iespējam un niecīgo atalgojumu. Šie, protams, ir vērā ņemami faktori, bet vai tiešām paši nozīmīgākie , kādēļ Latvija ar saviem "sprīdīšiem" jau kļuvusi slavena visā Eiropā? Viens psihologs nesen teicis, ka tas ir "sapņu pils" sndroms. Proti - apātiska sajūta, ka pat ar necilu darbu cilvēks var piepildīt savus sapņus un vēlmes. Protams, ārzemēs šāda situācija ir iespējama, jo saņemtā alga rada materiālu stabilitāti, bet par kādu īašu karjeras izaugsmi diez vai var būt runa. Tad kāpēc gan cilvēki nevarētu savas sapņu pilis celt tepat, Latvijā? Tā laikam ir vispārējā sabiedrības nostāja, ka Latvija tāds pīļu dīķis vien ir un te nekas nav iespējams. Tikai vai šie cilvēki tiešām ir iedomājušies, ka, aizbraucot no Latvijas un ironiski spriedelējot par ekonomisko sistēmu un sociālo vidi, Īrijā iegūs atzinību gan no īru sabiedrības, gan no mājās palikušo tautiešu puses? Manuprāt, tā nebūt nav. Rodas jautājums, kā ir labāk - kļūt par brīvprātīgu melnstrādnieku, atrasties prom no mājām, ģimenes un neredzēt, kā izaug tavs bērns, tikai tāpēc, lai ieliktu plastmasas logus un nopirktu kino zāli, vai atrasties sev pierastā vidē, strādāt ar zemāku atalgojumu, nepazemojoties neviena priekšā, runāt savā dzimtajā valodā unkopt savas tautas tradīcijas- LATVIJĀ!
…
