Autoritārais K.Ulmaņa režīms tika nodibināts 1934. gada 15. maijā ar valsts apvērsumu un tas tika likvidēts pēc Latvijas okupācijas 1940. gada 17. jūnijā, kad pēc Višinska norādēm 21. jūnijā tika izveidots Augusta Kirhenšteina marionešu kabinets.
Ulmaņa autoritārisma laikā ir saskatāmi gan plusi, gan arī mīnusi, gan pozitīvais, gan arī negatīvais, kas ir palīdzējis gan attīstīt Latvijas valsti, gan arī gremdēt politiku, aizsardzību un drošību.
Negatīvais ir tas, ka Kārlis Ulmanis ierobežoja demokrātisko brīvību. Latvijas Republikas Ministru prezidents Kārlis Ulmanis izdarīja valsts apvērsumu, apturēja Satversmi, atlaida valsts augstāko likumdevēja iestādi – Saeimu, likvidēja politiskās partijas, ieskaitot savējo – Latviešu zemnieku savienību – un koncentrēja varu vienpersoniski savās rokās, kopā ar paša ieceltu un viņam pilnīgi pakļāvīgu valdību.
K.Ulmanis neveica aktīvas darbības, lai aizstāvētu Latvijas neatkarību. 1939. gada oktobrī tika noslēgts līgums ar PSRS, kas ļāva padomju karaspēkam izvietot vairākas militārās bāzes Latvijas teritorijā. Pēc PSRS valdības iesniegtā ultimāta saņemšanas 1940. gada 17. jūnijā, K.Ulmanis izvēlējās kapitulēt. Arī savā radiorunā 17. jūnija vakarā K.Ulmanis neatklāja tautai patiesību par PSRS patiesajiem mērķiem, tai iesūtot savas armijas daļas Latvijā, lai gan pats tos labi izprata. Tā vietā viņš joprojām atkārtoja jau agrāk savas daudzkārt lietotās standarta frāzes par draudzīgajām attiecībām ar PSRS, kas latviešu tautu līdz pat pēdējam brīdim tā arī atstāja pilnīgā neziņā, kas īstenībā notiek.( Pastāvēja uzskats, ka K.Ulmanim šķita, ka krievu tautu un Krievijas politiku labi saprot un tādējādi uzskatīja, ka mācēs veikt politisko manevrēšanu autonomijas saglabāšanai. Taču, kā apliecina notikumu gaita, viņš nepārzināja komunistus un komunistu politisko domāšanu.) Tāpēc pāris nākamo mēnešu laikā Latvijas neatkarība tika pilnībā iznīcināta, un valsts tika pievienota PSRS kā LPSR.
…
