Pastāv dažādi izpētes veidi, tomēr labākais kā uzzināt cilvēku domas ir aptauja. Aptaujas laikā intervētājs iegūst atbildes, kuras apstrādājot iegūst informāciju par izpētes objektu. Cilvēki, kuri dod informāciju ir respondenti. Aptauja spēj dot 5 tipu informāciju: faktus, zināšanas, domas, attieksmi un ‘'uzskatu atskaiti’' (behavioral report). Kopumā var izdalīt diva veida aptaujas tipus- intervija un anketēšana. Veicot aptauju ‘'jāiziet cauri’' 14 etapiem:
# Konceptualizācija- pētījuma problēmas, mērķu, uzdevumu, hipotēžu definēšana.
# Shematizācija- izmantojamo procedūru un izlases noteikšana. Šeit jāizvēlas vai pētījums būs vienreizējs (komperatīvs vai monogrāfisks) vai longitudināls. Pastāv 5 veida longitudinālie pētījumi- sociālie experimenti, trenda pētījumi, kohortas pētījumi, paneļa pētījumi, arī psiholoģiskie testi. Katram no tiem ir savi nosacījumi, bet kopumā tie raksturīgi ar to, ka aptauja tiek atkārtota pēc kāda laika posma.
# Instrumentārija sagatavošana- šeit jāizšķiras, kāda veida aptauja tiks veikta- anketēšana vai intervēšana. Jāpievērš uzmanība anketas saturam, tipam, formai (aprakstošs jautājums- aprakstoša atbilde, ‘'termometra skala’' utt.), vārdu (jautājumu) formai, jautājumu kārtībai. Veicot intervēšanu jācenšas ievērot maximāli pieļaujamais intervijas laiks- tiešās (cilvēks pret cilvēku), intervijas maksimāli var ilgt 45 minūtes, telefonintervijas- 20 minūtes. Tāpat būtiska nozīme jāpievērš sociāldemogrāfiskajai daļai. Veidojot anketu svarīgi pievērst uzmanību ‘'atvērto’' un ‘'noslēgto’' jautājumu mijiedarbībai, to saskaņošana ļaus iegūt daudz vairāk informācijas. Lai iegūtu apstiprinājumu tam, ka respondents devis patiesu atbildi, var iekļaut kontroljautājumu. Lai spētu piesaistīt respondenta uzmanību un atsaucību, svarīgi arī sakārtot jautājumus pārskatāmā, loģiskā secībā (anketa). Intervijas gaitu un arī vēlāko atbilžu ‘'nolasīšanu’' paātrinās jautājumu un atbilžu kodēšana.
# Plānošana- tās laikā tiek noteikts kas, kā, kad un kur notiks aptauja.
…
