Politiskā partija ir iekšēji organizēta apvienība, kurā apvienojušies indivīdi ar līdzīgiem politiskajiem uzskatiem. Tā cenšas iegūstot vai vismaz ietekmējot valsts varu, sasniegt noteiktus sociālus, it īpaši politiskus mērķus. Partijām ir noteikta ideoloģija, pretenzijas uz politisko varu utt. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas atšķir partiju no interešu grupas ir tās augstā organizācija. Politiskā partija cenšas realizēt to ideju, ko viņi pārstāv valsts politikā, tās nodarbojas ar sociālo integrāciju un politisko socializāciju. Mūsdienu demokrātija vairs neatzīst imperatīvā mandāta politiku(ievēlētajai personai vairs nav obligāti jāpakļaujas elektorāta prasībām).
Kā redzams pēc definīcijas, tad politiskās partijas ir saikne starp sabiedrību un valsti. Līdz ar to būtu nepieļaujama to saplūšana ar valst, jo tādējādi tiku zaudēta šī saikne- sabiedrība grieztos tieši pie valsts ar savām prasībām, lūgumiem utt.
Jautājums ir tas, kas like domāt par politisko partiju saplūšanu ar valsti? Pirmkārt manuprāt pirmais arguments ir interešu grupu starujā izaugsme pēdējā laikā. Interešu grupas zināmā mērā pilda tās pašas funkcijas- sabiedrības viedokļa popularizēšana valstiskā līmenī, lai risinātu tās problēmas. Pretarguments šeit noteikti varētu būt interešu grupu “nespēcīgums” valstiskā mērogā lobēt savas intereses, kas saistās ar to mazajiem finansiālajiem resursiem. Līdz ar to šeit nevar zust saikne ar partijām, kas šādus jautājumus var lobēt daudz efektīgāk.
Pamatoti aizdomas par partiju saplūšanu ar valsti rada arī pasaules prakse. Daudzas valstis cenšas padarīt stiprākas savas partijas, līdz ar to rodas priekšstats, ka zūd robeža starp partiju un valsts varu. Tomēr šeit gribētos norādīt, ka neviena valsts institūcija nespēs pildīt politisko partiju funkcijas (motivēšana vēlēt un izvēlēties; izglītot politiski) tik efektīgi kā to dara partijas.
…
