Jānis Čakste (1859 – 1927) pamatā vēsturē palicis kā Latvijas Republikas pirmais prezidents. Viņš ir atstājis arī ārkārtīgi plašu mantojumu gan paveikto darbu, gan izteikto domu veidā visai latviešu paaudzei. J. Čakstes darbību un personību var vērtēt dažādi, bet tautas atmiņā viņš ir palicis kā izteikti pozitīvs valstsvīrs ar spēcīgiem ideāliem un stingriem principiem, no kuriem savas politiskās darbības laikā viņš ne reizi nav atkāpies. Viņš un viņa dzīve var tikt uzskatīta kā piemērs tam, kādam ir jābūt īstenam patriotam un savas zemes dēlam, un tieši tāpēc viņš ir aktuāls arī mūsdienās, it sevišķi šogad, kad atzīmējam Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 90. gadadienu.
Jānis Čakste, dzimis 1959. gada 14. septembrī Jelgavas apriņķa Lielsesavas pagasta Čakstēs, līdzcilvēku vidū pozitīvi izcēlās ar savu labo izglītību. Pirmo izglītību viņš ieguva pie mājskolotājas. Tālāk viņš turpināja mācības Jelgavā, svētās Annas elementārskolā, pēc tam jau Jelgavas ģimnāzijā, kur, raksturīgi tam laikam, apmēram 60% ģimnāzistu bija vācieši. Jau ģimnāzijā Čakste sāka rīkot t.s. latviešu vakarus, kuros notika dažādi priekšlasījumi un kuri turklāt notika viņa paša dzīvoklī.
Šo tradīciju viņš turpināja arī Maskavā, kur pēc ģimnāzijas pabeigšanas 1882. gadā iestājās Maskavas universitātes Juridiskajā fakultātē. Studiju gados J. Čakste nodibināja Maskavas latviešu studentu biedrību un turpināja organizēt latviešu vakarus, jo viņš saprata, ka latviešiem ir jāturas kopā, ka tikai vienotībā ir spēks. Jāatzīmē, ka šādas idejas tā laika inteliģences sabiedrībā bija plaši izplatītas – tas ir laiks, kad Pēterburgā J. Alkšņa vadībā tika nodibināta mākslinieku apvienība ‘’Rūķis’’, kuras dalībnieki tiek uzskatīti par nacionālās mākslas pirmsācējiem.…