Politikas teorijas 19.gadsimtā: stabilitāte, pārmaiņas, individuālā brīvība, vispārējais labums

Pretreākcija uz dabiskās tiesības filozofiju, kuru uzsāka Žans Žaks Ruso un Berks un turpināja Hegels izspieda individuālisma tradīciju, kura bija tik populārā politikā visa semtiņpadsmita un astoņpadsmita gadsimta garumā.
Džona Loka politiskās idejas atspoguļojās beigu beigās Amerikas neatkarības proklamēšanā un Franču un Amerikas konstitūcijas izveidošanā. Diviņpadsmitā gadsimtā visā pasaulē bija izplātīts priekšstats par politiskiem ideāliem. Šie ideāli bija sekojoši: pilsoņu tiesības – tiesības uz savu personisku viedokli, tiesības šo viedokli paust un tiesības apvienoties organizācijās, lai veiksmīgāk paust savu kopīgo viedokli – īpašuma drošība un tiesības uz informāciju un sabiedrības tiesības kontrolēt politiskas institūcijas. Diviņpadsmitā gadsimtā viss tas bija realizēts praksē. Tas izdevās pateicoties konstitucionālās valsts ieviešanai, likuma spēka aktualizācijai un, vispār, piekrišanai tam, ka likumam ir jāpakļaujas, piekrišana tam, ka politiskai varai ir jābūt sastādītai no reprezentatīvajām jeb parstāvnieciskajām institūcijām. Konstitucionālais valsts un indivīda brīvība pārstāvēja vidējo sabiedrības slāņi. Tieši vidējais slānis ir demokrātiski liberālā valsts pamats.…