Politoloģijas priekšmeta apgūšanai, ka vienu no avotiem izvēlējos Maksa Vēbera darbu „Politika kā profesija un aicinājums”. Minētā darbā aprakstītā tēma vienmēr ir bijusi aktuāla, īpaši aktuāla Latvijā tā kļuva pēc neatkarības atgūšanas. Mainoties valdībām, atklāts paliek jautājums – kādēļ viena vai otra persona „iet” politikā? Ko vēlas šī persona panākt vai iegūt ieejot politikas arēnā ? Vai tā ir tieksme pēc varas, tieksme parādīt sevi, vai varbūt vienkārši gūt jaunu pieredzi, gūt jaunas iespējas caur „vajadzīgiem cilvēkiem”, kas arī atrodas politikā vai tuvu tai ? Varbūt tas ir vajadzīgs sava materiālā stāvokļa uzlabošanai, uztverot politiku kā uzņēmējdarbību ?
Šķiet, ka dažam labam politiķim, zinot viņa iepriekšējo „vēsturi” iekļūšana Saeimā vai valdībā ir vajadzīga tikai tādēļ, lai pasargātu sevi no „liekām nepatikšanām par iepriekšējiem grēkiem” un iegūtu uz laiku deputāta imunitāti.
Vērojot deputātu sēdes, kuras parādās televīzijā, un redzot kā sēdes laikā, kad tiek apspriesti valstij svarīgi jautājumi, viens otrs „tautas kalps” paspēj izlasīt laikrakstus, papļāpāt pa telefonu un saviem blakussēdētājiem, dažs labs kārtīgi nosnausties, cits varbūt arī „dūres pavicināt” (kaut vai pēdējais strīds par valsts prezidentes nodomu paredzētajā vizītē Krievijā), neviļus rodas jautājums, kādēļ tautas priekšstāvjiem ir vajadzīga šī nodarbe ?
Maksa Vēbera darbs spilgti atspoguļo politiķi, kā personu, kas tādu vai citādu apsvērumu dēļ ir kļuvis vai vēlas kļūt par tādu. Tiek ļoti daudzpusīgi iztirzāti gan mērķi, kādēļ cilvēks tiecas būt politiskajā arēnā, gan tās rakstura īpašības, kurām būtu jāpiemīt politiķim, gan arī to, kā mijiedarbojas jēdziens „politika” un „ierēdņu struktūra”.
1919.gada 28.janvāra priekšlasījums brīvo studentu apvienībai „Politika kā profesija un aicinājums” arī mūsdienās ir nemainīga vērtība, un tas viss, kas tika teiks par politiku tad, ir aktuāls arī šodien. Šis darbs ir ļoti interesants, ļoti precīzi un saprotami tiek izteiktas domas par dažādiem jautājumiem. Darbā ir daudz dažādu piemēru un vēsturisku faktu, ar kuru palīdzību izteiktas tēzes tiek parādītas spilgtākās krāsās. Lai gan darbā dažviet teikumi tiek aprakstīti tēlaini, un daudz tiek lietoti svešvārdi, kopumā darbs ļoti viegli lasās, ir ļoti interesants un saprotams.…
