Platons, izsakot šo apgalvojumu, iespējams bija vairāk nostājies bagāto pusē, jo viņs nespēja pieļaut tādu domu, ka kāds ar laiku varētu nākt pie varas, kas agrāk dzīvojis nabadzība. Tad ar laiku, manuprāt, ieviestos vienlīdzība šo abu pušu starpā, jo cilvēki, kas būtu pie varas, vēletos palīdzēt nabadzīgajiem, jo zinātu cik viņiem iet grūti. Tas uzreiz izraisītu nepatiku bagātajiem, jo viņi vēlētos sabglabāt tādu pašu statusu, kāds ir bijis līdz šim – augsts un stabils. Beidzot sabiedrībā tiktu izvirzīts patiesais skats uz dzīvi un visi varētu redzēt, ko nākas piedzīvot tiem ,kas ir nabadzīgi. Taču neviens to nevēlējās jau senā pagātnē, jo bija izveidojies stereotips, ka bagātie māk valdīt un viņiem ir viss, kas vajadzīgs, viņi savus labumus nevēlējās dalīt ar nabadzīgajiem cilvēkiem, jo tas jau vairs nebūtu pieņemami tā laika sabiedrībai. Ir vēl viens iemesls, kāpēc Platons izteica šadu apglavojumu, tas bija tāpēc, ka laižot cilveku pie varas, kas agrāk ir bijis nabadzīgs, viņš varētu varu pārņemt savās rokās, ar to viltību, ko viņš jau būtu guvis, esot nabags, tad viņi sāktu atriebties bagātajiem cilvēkiem, kas jau vairs nespētu visu varu kncentrēt tikai uz savām rokām un viņi savā ziņā būtu bezspēcīgi, kā arī apzinātos, kāds liktneis viņus sagaida vēlāk.…