Mana darba temats ir par Platons grāmatu „Gorgijs” No 81 līdz 101 lapaspusei. Izvēlējos šo tematu, jo liekas interesanti, kā dialogs, kas tapis aptuveni laika posmā no 387. – 385. gadam p.m.ē. var sasaukties ar mūsdienām. Kā arī lasot šo grāmatu, var gūt daudz labas atziņas par retoriku. Retorika tradicionālā izpratnē ir oratormāksla, prasme pārliecināt, izmantojot vārdus.
Lai arī man bija jālasa tikai fragments no šīs grāmatas, likās interesanti izlasīt visu dialogu, lai spētu izsekot dialoga gaitai. Dialogs „Gorgijs” ir veidots, kā saruna starp ievērojamiem cilvēkiem – Sokratu un viņa oponentiem. Viņu vidū ir izcils runātājs, daiļrunas teorētiķis un skolotājs, kā arī retors Gorgijs, retorikas skolotājs Pols un galvenais oponents Kallikls. Pamatā tiek apspriesti ētikas jautājumi, iesaistot tos arī politiskajās darbībās. Manuprāt, ievadā ir ļoti precīzi formulēts šī dialoga mērķis – „Gorgijā” uz retorikas problēmu fona tiek risināti fundamentāli valstiskas un individuālas nozīmes ētikas jautājumi. Nosacīti darbs tiek sadalīts 3 daļās, jo ar katru no saviem oponentiem Sokrats mēģina rast atbildes uz būtiskiem, bet tomēr strīdīgiem un neskaidriem jautājumiem. Tomēr visa darba garumā tiek apspriesti daudzi jautājumi un fakti, kas rodas arī sarunu gaitā. Šis sarunas nenotiek atsevišķi, tās savā starpā ir saistītas un papildina iesākto domu. Sokrats mērķtiecīgi skaidro savu viedokli, minot piemērus, tādēļ arī saviem oponentiem, kuri viņam iebilst, liek atspēkot sacīto ar pretargumentiem. Visas diskusijas izejas punkts ir jautājums – „kas ir retorika?”…
