Platons (427.-347.g.pr.Kr.) ir viens no izcilākajiem antīkās sabiedrības filozofiem un kultūras veidotājiem. Viņš dzīvoja periodā, kad vergturu demokrātija Atēnās jau bija pārdzīvojusi savu augstāko uzplaukumu un lielā mērā izsmēlusi savas attīstības iespējas, laikā, kad sabiedrību plosīja asas sociālās un politiskās pretrunas.
Kā liecina visa filozofijas attīstības gaita, domātājs savu uzdevumu ļoti bieži redz cīņā ar vispārpieņemto viedokli, ierasto pasaules skatījumu. Viņš meklē tieši neredzamo, vienīgi gara acīm saskatāmo, to, ko var ieraudzīt tikai noteiktas piepūles rezultātā, izkopjot īpašas intelektuālās spējas un iemaņas. Platona “gudrības meklējumi” iezīmē vienu no augstākajām virsotnēm ne tikai sengrieķu, bet arī cilvēces domas attīstības vēsturē. Platons ir Sokrata skolnieks un tāpat kā Sokratam, filozofija viņam nav tikai abstrakta teoretizēšana, tā saplūst ar pašu dzīvi tās virzībā uz gaismu un patiesību. …