Platons piedzima Atēnās aptuveni 427.g.p.m.ē. un nodzīvoja līdz aptuveni 347.g.p.m.ē. Platonam jaunībā interesēja militārie jautājumi un viņam piemita izteiktas politiskās ambīcijas. Tā kā jau no paša sākuma demokrātiskā pārvalde Platonam nešķita pievilcīga, viņš nevēlējās piedalīties šādas valsts pārvaldē.
409.g.p.m.ē. Platons kļuva par Sokrāta mācekli un viņa skolotāja sodīšana ar nāvi 399.g.p.m.ē. kļuva par būtisku pagrieziena punktu Platona dzīvē. Platons pameta Atēnas, dažus gadus apceļodams grieķu pilsētas Āfrikā un Itālijā, Platons mācījās pitagoriešu uzskatus. Tomēr 387.g.p.m.ē. Platons atgriežas Atēnās, savu otro dzīves daļu veltot filozofijai.
Platona darbības mērķis vienmēr ir bijis vērsts uz politiskās varas iegūšanu. Brīdī, kad Platons apjauta, ka veiksmīgai politiskai darbībai ir nepieciešams treniņš no agras jaunības un viņš jau ir par vecu pilnvērtīgai politiskajai karjerai, Platons Pilsētas rietumos nodibina skolu – Akadēmiju, kurā mācīja politisko kultūru. Platona Akadēmiju varētu uzskatīt arī par pirmo universitāti, kas kalpoja arī kā līdzeklis, lai novērstu nepārtrauktās revolūcijas, kas Platona laikā radīja sajukumu politiskajā sistēmā. …