Pjēra Grenguāra raksturojums romānā "Parīzes Dievmātes katedrāle"

Dzejnieks Pjērs Grenguārs bija Gonesas ciema kaktu advokāta dēls. Dzīvi pavadījis klaiņojot. „Te kāda augļu tirgotāja iedeva man pa plūmei, te maiznieks atmeta pa garoziņai; vakaros es pacentos, lai mani pievāc naktssardze, kas ielika mani cietumā, kur es atradu salmu klēpi. Taču tas viss man netraucēja augt un izstīdzēt, kā jūs to redzat. Ziemu es sildījos saulgrozī pie de Sansa savrupnama lievenēm…” Izmēģinādams vairākas profesijas, Grenguārs kļuva dzejnieks un komponists. Pateicoties Klodam Frolo klaidonis izglītojās.
Garš un vājš, liela auguma un gaišiem matiem, vēl jauns, lai gan jau grumbām izvagotu pieri un vaigiem, mirdzošām, acīm un smaidošu muti. Ģērbies nodilušos, aiz vecuma spīdīgos melna sarža svārkos. Juta slieksmi uz monologiem, skeptisks filozofs un ironijas pilns dzejnieks. Bija apveltīts ar visai nepatstāvīgu neapņēmību un sarežģītu prātu, ir spējīgs uz visām galējībām. Pjērā bija viena desmitdaļa savtīguma un deviņas desmitdaļas.
…